MÄ“s tikÄ?mies ar viņu tÄ?,
Man nebija ko teikt nekÄ?.
VisapkÄ?rt trauku Å¡Ä·inda skan
Un viņa sÄ?ka stÄ?stÄ«t man.

Par to, ka Å¡ajÄ? pasaulÄ“
Å o mÄ«las spÄ“li jÄ?spÄ“lÄ“,
Bet viss, ko spēju redzēt es
Bij’ divas citas meitenes

Es sēdēju un klausījos
PÄ?r viņas plecam skatÄ«jos,
Kur meitenes, kas patīk man
Un populÄ?ra dziesma skan.

DzÄ«vÄ“ gadÄ?s arÄ« tÄ?, dzÄ«vÄ“ gadÄ?s arÄ« tÄ?
DzÄ«vÄ“ gadÄ?s arÄ« tÄ?, nebaidos es ne no kÄ?

Man likÄ?s, viņai nav ko teikt,
Bet viņa nevÄ“lÄ“jÄ?s beigt
Un stÄ?stÄ«ja, ka augstskolÄ?
Tai nemÄ?cot neviens nekÄ?.

Kad viesi vēra durvis ciet,
Viens nevÄ“lÄ“jos projÄ?m iet,
Un nedomÄ?jot teicu viņai tÄ?-
Tu esi Å¡eit visskaistÄ?kÄ?…

Kad viņa piecÄ“lÄ?s, ak, Dievs!
Es sapratu – es esmu tievs,
MÄ“s gÄ?jÄ?m projÄ?m dungojot
Šo meldiņu, ko katrs prot